Ģeogrāfiskā karte - Raka (Ar Raqqah)

Raka (ar, ar Raqqah) ir pilsēta Sīrijas ziemeļos, Rakas muhāfazas centrs. Izvietojusies Eifratas kreisajā krastā 160 km uz austrumiem no Alepo. Enerģētikas un naftas ieguves centrs.

Pilsētu 244. vai 242. gadā pirms mūsu ēras dibināja seleikīdu valdnieks Seleiks II Kalliniks un nosauca par Kalliniku (Καλλίνικος). Romas impērijas laikā bija Osroenas provinces centrs, bet panīka ap 4. gadsimtu. 466. gadā Bizantijas imperators Leons I pilsētu atjaunoja un pārdēvēja pēc sava vārda par Leontopoli (Λεοντόπολις), bet vecais nosaukums bija populārāks un biežāk lietots. 542. gadā persieši pilsētu nopostīja, bet drīz tā tika atjaunota. 6. gadsimtā pilsēta kļuva par asīriešu kristietības centru. 639. vai 640. gadā pilsētu iekaroja musulmaņi un kopš tā laika arābu avotos tā zināma ar mūsdienu nosaukumu, bet paliek viens no austrumu kriestietības centriem.

796. gadā kalifs Hārūns ar Rašīds izvēlējās Raku par savu rezidenci. Pēc Abasīdu impērijas galma pārcelšanās atpakaļ uz Bagdādi 809. gadā Raka kļuva par impērijas rietumu daļas galvaspilsētu. 1260. gados pilsētu nopostīja mongoļi un tā atkal vēstures dokumentos minēta tikai 16. gadsimtā kā Osmaņu impērijas muitas postenis. Pilsēta atkārtoti apdzīvota kopš 1864. gada; sākotnēji kā militārs postenis, bet vēlāk kā beduīnu un čečenu bēgļu apmetne pēc 19. gadsimta vidus Kaukāza kariem.

Sīrijas pilsoņu kara laikā 2014. gada 29. jūnijā džihādistu kaujinieku grupa Islāma Valsts savu kontrolēto teritoriju pasludināja par kalifātu un Raku par tā galvaspilsētu. Pēc trīs gadiem 2017. gada jūnijā kurdu vadītie Sīrijas demokrātiskie spēki (SDF) uzbruka Rakai. Kaujas ilga līdz oktobrim, kad kurdu kaujinieki paziņoja par pilsētas atbrīvošanu un nodeva varu pilsētas padomei, kurā ietilpst vietējās amatpersonas un cilšu līderi.